| Oktobris 2019 | ||||||
| P | O | T | C | P | S | Sv |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | |
| 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 |
| 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 |
| 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 |
| 28 | 29 | 30 | 31 | |||
Rotaļu maratons “Sprīdīša ekspedīcija”
|
25. aprīlī mūsu 7. un 8. grupu bērni piedalījās rotaļu maratonā “Sprīdīša ekspedīcija” . |
|
|
Tas bija jautrs sporta pasākums, kur mūsu lielā komanda “Stārķēni” vinnēja kausu un diplomu. |
Liels paldies 7. grupas māmiņām Anitai, Andai un Sandrai par atbalstu!
Priecīgas Lieldienas!
Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.
PII "Stārķis" kolektīvs sveic visus Lieldienās!
Novēlam saulainus un bagātus šos svētkus!
Sagaidām pavasari Liepājā!
KAS PAR BĒRNU PĒDU ATTISTĪBU IR JĀZINA VECĀKIEM!
Pēdai ir unikāla konstrukcija. Lai šo konstrukciju noturētu, saitēm jābūt ļoti stiprām un elastīgām: pēda ir dabisks amortizators, kas, kājai saskaroties ar zemi, darbojas kā atspere.
Pēdas velves sāk formēties tikai tad, kad cilvēks sāk staigāt. Plakana pēda bērniem vecumā līdz četriem gadiem ir norma, jo šajā laikā velves vēl tikai veidojas.
Katra veida plakanajai pēdai ir noteikti cēloņi un riska faktori.
Normāli attīstītam bērnam, sākot staigāt, pirmajiem apaviem jābūt mīkstiem, ar gludu zolīti un bez supinatoriem. Ja apavi ar supinatoru tomēr ir vajadzīgi, jāatceras,
ka pārāk bieža to izmantošana var vājināt pēdas saites, jo tām pašām vairs nav jāveic savas funkcijas. Vēlams tos nēsāt bērnudārzā,, bet mājās jāļauj staigāt zeķēs.
Par varbūtēju plakano pēdu var uztraukties, ja var novērot kādu no pazīmēm: pieklibo, vienu kāju uz sānu griež vairāk nekā otru, ir ierobežotās pēdas kustības
( nevar pacelties uz pirkstgaliem, pietupties, paskriet ), stāv uz pirkstgaliem un nevar nolaisties uz pilnas pēdas, stāvot uz zemes, atbalstās arī iekšējas potītes,
ir asimetriska plecu josla ( stājas pārmaiņas ), nošķiebti un hroniski bojāti apavi (nošķiebti uz iekšpusi, izdilusi pēdas iekšmala, plīst pirkstu daļa ).
Ja radušās aizdomas par plakano pēdu bērnam, kurš ir jaunāks par trim gadiem, jāpārbauda,
vai ir kāda no iepriekš minētajām sūdzībām. Ja to nav , uzgaida un turpina novērot līdz trīs gadu vecumam. Ja sūdzības joprojām ir, nepieciešama pārbaude pie ortopēda.
Visbiežāk pēda deformējas bērnībā, tāpēc jau kopš mazotnes jāļauj bērnam aktīvi darboties ar savām kājām. Zīdainim jāļauj bāzt kāju pirkstiņus mutē, kā arī spārdīties,
jo tas attīsta muskuļus. Jāparūpējas, lai rāpulīšu pēdas un zeķes nav pārāk ciešas. Svarīga loma pēdu muskulatūras nostiprināšanā un vingrinājumiem.
Iesaistiet bērnu staigāt uz pirkstgaliem.
Jautra atrakcija var būt līdzsvara noturēšana, ejot pa vingrošanas apli kailam kājām. Mēģiniet ar kāju pirkstiem no zemes pacelt sīkus priekšmetus.
Pēc iespējas vairāk staigājiet pa reljefam virsmām – smiltīm, čiekuriem, tikko nopļautu zāli
vai jebko citu, kas liks darboties pēdu muskuļiem
Sagatavoja 3. grupas skolotāja L. Bondare
(Avots: žurnāls "36.6.", autore Inese Liepiņa,
konsultēja Andris Zarovskis tehniskais ortopēds)
Bērnu drošība
Cienījamie topošo pirmklasnieku vecāki!
13. martā plkst. 17.00 mūzikas zālē
notiks vecāku sapulce
ar Valsts policijas pārstāvjiem.
Pasākuma tēma: “Vispārējā bērnu drošība”
Pasākuma ilgums 20. minūtes.
Mūs iedvesmo ziema!
KĀ BĒRNI APGŪST OTRO VALODU?
Ko nozīmē dabiskā pieeja otras valodas apguvē?
Dabiskā pieeja ir līdzīga tai, kā mazs bērns ģimenē apgūst dzimto valodu. Otro valodu bērni mācās tikpat dabiski kā pirmo, kuras attīstības mehānisms ir katram individuāls un iedzimts (Divvalodīgi bērni, 2002).
Dabiskā pieeja izriet no trīs valodas attīstības stadijām:
1. Pirmsproducēšana (izpratne)
2. Agrīnā producēšana (viens vārds)
3. Runas veidošanās, kam seko vidējs valodas pārvaldīšanas līmenis (teikums 2–3 vārdi) (Terrell,1981)
DER ATCERĒTIES, KA:
Ar bērnu visu laiku jāsarunājas;
- Svarīgi spēlēt spēles, kas vienlaikus attīsta gan valodu, gan kustības;
- Jālasa dzejoļi un stāsti, atbilstoši bērnu vecumam;
- Jāmin mīklas;
- Jāizmanto bagātīgi ilustrētas bērnu grāmatas, lai dzirdēto redzētu un saprastu (Lieģeniece, Nazarova, 1999).
VALODAS APGUVES PROCESS MAZĀKUMTAUTĪBU BĒRNIEM
1. VALODAS SAKLAUSĪŠANA, SAPRAŠANA UN PRAKTISKĀ DARBOŠANĀS.
Pirmo posmu sauc par saprašanas posmu – bērni klausās, ar fiziskām aktivitātēm norāda, pieskaras, parāda, ka ir sapratuši to, ko saka skolotāja. Pirmajā posmā svarīga ir dzirdētā saprašana, tāpēc bērni var atbildēt dzimtajā valodā vai izmantot kustību, mīmiku, žestus.
Piem., Piecelieties kājās! Lūdzu iedod lelli! Bērni sacītā būtību atklāj fiziskā darbībā, izpildot skolotājas lūgumu vai norādījumu.
2. VALODAS PAMATU APGUVE.
Otrajā posmā bērns sāk atbildēt ar „jā” vai „nē”. Viņš sniedz atbildes vienā vai divos vārdos. Valodas pamatu apguve notiek šādā secībā:
SKAŅA – VĀRDS- VĀRDU SAVIENOJUMI – ĪSS TEIKUMS- PILNS TEIKUMS.
Piem., L – Lācis. Liels lācis. Tas ir lācis. Lācis ir liels un brūns.
3. RUNAS VEIDOŠANĀS.
Bērns labprāt iesaistās spēlēs, sāk runāt īsos teikumos. Bērna valoda šajā posmā vēl ir kļūdaina, bet viņa izteiktā doma ir skaidra.
KĀ BĒRNI APGŪST OTRO VALODU?
v Valodas apguvē bērni iziet „klusēšanas” periodu. Tas ir dabiski, jo bērni šajā periodā klausās, bet nerunā. Viņi šajā periodā mācās.
v Bērns daudz labāk apgūs otro valodu, ja izkoptāka un bagātāka būs viņa dzimtā valoda.
v Nevajag uztraukties no īslaicīgas abu valodu jaukšanas perioda, kas ir normāla un pārejoša parādība.
v Otro valodu bērni mācās tāpat kā dzimto valodu.
v Bērni mācās klausoties un saprotot dzirdēto, nevis tad, kad paši runā. Runājot viņi izmanto to, ko jau zina.
v Mazi bērni iemācās valodu, nemācoties gramatiku.
v Valodas dabiskais mērķis ir sazināšanās, bērni vissekmīgāk iemācās runāt dabiskā vidē – caur rotaļu.
v Valodu bērns apgūst atdarināšanas ceļā, tāpēc ar bērnu jārunā skaidri un pareizi.
v Pirmsskolā klausīšanās, darbošanās un runāšana notiek paralēli.
v Sazināšanās nenotiek tikai ar vārdiem, tā izpaužas kustībās, mīmikā, žestos. Ķermeņa valoda ir kā tilts uz runu.
Sagatavoja:
Liepājas PII „Stārķis”
latviešu valodas skolotāja
Vija Jurjeva
Kas jāzina topošo pirmklasnieku vecākiem 2018.gadā
Reģistrācija 1.klasē
2019./2020.m.g. sāksies
2019.gada 4.februārī plkst. 9:00
Informāciju atradīsiet spiežot uz apakšā norādītu linku:
Kā veikt reģistrāciju 1.klasē?
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu
Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!
Novēlam visiem izbaudīt skaisto Ziemassvētku laiku!
Svētku rosības laikā rast brīdi, lai izbaudītu klusumu un sagaidītu Jauno gadu ar pozitīvām emocijām!
PII “Stārķis” kolektīvs
Skola2030. Vecāku loma - bērni priecājas, kad vecāki iesaistās
Valdība 21. novembrī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kurus pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020.mācību gada.
Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas paredz skaidri definētus sasniedzamos rezultātus, kā arī stiprina prasības latviešu valodas apguvei pirmsskolā, lai ikviens bērns iegūtu pietiekamas latviešu valodas zināšanas veiksmīgai mācību uzsākšanai pamatskolas izglītības pakāpē.
Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās aprakstīti septiņās mācību jomās:
- valodu,
- sociālās un pilsoniskās,
- kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā,
- dabaszinātņu,
- matemātikas,
- tehnoloģiju, veselības
- fiziskās aktivitātes.
Ļoti liels uzsvars likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības. Obligātā satura pamats ir caurviju prasmes - kritiskā domāšana un problēmrisināšana, pašvadīta mācīšanās, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība.
Pirmsskolā mācību process saskaņā ar jauno pieeju tiks organizēts rotaļnodarbībā visas dienas garumā, kas ietver pedagoga mērķtiecīgi organizētu vai netieši vadītu rotaļdarbību un bērnu brīvu rotaļāšanos, un tā notiek gan telpās, gan ārā. Bērnam tiek dota iespēja mācīties iedziļinoties un ar prieku, apgūstot zināšanas un prasmes; mācīšanās procesā piedāvāti daudzveidīgi uzdevumi, paredzēts laiks izmēģinājumiem, ļaujot bērnam vingrināties, kļūdīties un mēģināt vēlreiz, darboties bez steigas un pabeigt iesākto.
Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosaka, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā un ikdienas saskarsmē atbilstoši bērnu attīstībai ir jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi sasniegtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīniju valodu mācību jomā noteikto.
Dizains: SIA "Dizainers", Izstrādātājs: Lauris Neimanis © LIP 2009