| Oktobris 2021 | ||||||
| P | O | T | C | P | S | Sv |
| 1 | 2 | 3 | ||||
| 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
| 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
| 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
| 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |
Sporta svētki
17. septembrī mūsu iestādē noritēja Tēva dienai veltīti sporta svētki. Tā ir viena no mūsu tradīcijām – rudenī iestādes sporta laukumā rīkot sportiskās aktivitātes, kurās var piedalīties visi bērni. Diemžēl, atzīmējot Tēva dienu šogad, savās komandās mēs nevarējām uzaicināt piedalīties arī tētus, bet mūsu sasniegumus mēs veltījām viņiem!
Ievietots 20.09.2021
Tēva diena 2021
Vieni no visnozīmīgākajiem cilvēkiem mūsu dzīvē ir mūsu tēti.
Viņi ir ne vien lieliski padomdevēji un spēcīgs plecs, uz ko paļauties, bet arī mūsu labākie draugi.
Godinot tētus, septembra otrajā svētdienā tiek atzīmēta Tēva diena.
Šajā laikā sūtām siltus apsveikumus tēva dienā mūsu mīļajiem vecākiem un pateicamies viņiem par atbalstu.
Zibakcija "Lasīt ir stilīgi"
Šonedēļ Liepājas vispārizglītojošajās iestādēs norisinājās zibakcija “Lasīt ir stilīgi”!
Arī mēs piedalāmies vispasaules zibakcijā!
Lasītprasme attīsta mūsu valodu, domāšanu, palīdz mums izteikt savas domas, tāpēc lasītprasme ir jāattīsta.
.jpeg)
!!! Sakarā ar remontdarbiem virtuves blokā mūsu iestādē no 2021.gada 21. jūlija SIA "Māras Lācis" bērnu ēdināšanu nodrošinās ar piegādi uz iestādi.
Par bērnu prombūtni nākošajā dienā un ierašanos pēc atvaļinājuma lūdzam informēt iepriekšējā dienā līdz plkst. 9.00.
Izlaidums 2021
Bērnība nekad nebeidz skanēt,
Visu mūžu tā saaug un sauc.
Bērnība- tā ir apburta planēta,
Kur lielajiem ieiet nav ļauts
Tur citādi smaržo
Un citādi vēji šalc
Un sapnis vēl neskarts un balts.
No sākuma rāda mums pūķi,
Un rūķīšus, vakars, kad tumst,
Bet vēlāk jau sapņos gaidoša princese skumst.
Bērnība nekad nebeidz skanēt,
Visu mūžu tā sauc un sauc...
Pirmais izlaidums ir īpaši svētki gan bērniem, gan viņu vecākiem. Jūsu mazais bērns pēkšņi izaudzis jau tik liels un gatavs doties skolas gaitās, bet jūs, mīļie vecāki, noteikti vēl kā vakar atceraties sava bērna pirmos solīšus, pirmos vārdiņus, pirmās asaras... Bet kā jau mēs zinām, laiks taču mīl steigties, steigties un nu ir aizsteidzies līdz šim skaistajam brīdim- izlaidumam. Ik mirkli priecāsimies par bērnu sasniegumiem, jo viņiem tie ir ārkārtīgi svarīgi, lieli un nozīmīgi notikumi!
Mūsu bērniem, nākamajiem pirmklasniekiem, vēlam sapņot krāsainus sapņus, nebaidīties no grūtībām un kļūdām, būt zinātkāriem un neatlaidīgiem! Bērnu vecākiem vēlam pacietību un sapratni, kļūt draugiem un padomdevējiem saviem mīļajiem skolas bērniem!
7.grupas skolotājas Jeļena un Edīte
Padomi vecākiem skolas gaitu sākšanās laikā
Laiks, kad bērni uzsāk pirmās skolas gaitas ir satraucošs ne vien bērniem, bet arī vecākiem. Kā pareizi motivēt un atbalstīt bērnu?
Kas jāņem vērā, lai bērns skolā justos labi un komfortabli? Ieteikumos dalās ārsts psihoterapeits Andris Veselovskis.
Biežāk sastopamās kļūdas, gatavojot bērnu mācībām
Svarīgākais vecāku un pedagogu uzdevums ir atbalstīt bērna dabīgo interesi un zinātkāri izpētīt, saprast, iepazīt pasauli un sevi – uzsver psihoterapeits. Vecāku interese, aizrautība, dzīvotprieks un vēlme mācīties būs visspēcīgākie motivatori bērnam iepazīt pasauli un tajā notiekošos procesus. Bērnus vajadzētu ieinteresēt iemācīties kaut ko jaunu, nevis piespiest.
Mācību procesam būtu jāpiepilda bērna vajadzības pēc attīstības, jaunas pieredzes, jaunu iemaņu apgūšanas. Tajā bērnam būtu jābūvē un jāattīsta pozitīvs pašvērtējums, spēja pārvarēt grūtības, sasniegt mērķus, iemīlēt mācīšanās un attīstības procesu. Vecākiem būtu jāseko, lai skolā bērns jūtas pietiekami labi. Bērnam būtu jākļūst stiprākam, vitālākam, pašapzinīgākam, spējīgam tikt galā ar aizvien sarežģītākiem dzīvē vajadzīgiem uzdevumiem. Savukārt, ja bērns skolā jūtas slikti, negrib mācīties, tiek apcelts, ir jāpalīdz tikt galā ar grūtībām.
Kā motivēt bērnu mācīties?
Dzīvei ir jābūt aizraujošai un interesantai – ja bērns kļūst nomākts, daudz slimo, negrib iet uz skolu, šī problēma jārisina. Vispirms jāsaprot, ar ko bērns netiek galā. Vai ir grūtības kādā priekšmetā, kas bērnu aizvien vairāk satrauc? Vai skolā kāds dara pāri? Interesējoties par bērnu, atbalstot viņa vēlmes – trenēties basketbolā, zīmēt, braukt ar riteni –, tiks stiprināta viņa dzīvotspēja.
Kā veidot dialogu ar bērnu?
,,Kā gāja skolā?” bieži nestrādā vai pat liek bērnam noslēgties. Ja gribam, lai bērns kaut ko pastāsta, vispirms pastāstiet par saviem dienas notikumiem. Lai bērns pats izlemj, vai viņš grib kaut ko pastāstīt vai nē.
Labs universāls līdzeklis ir kopīgas nodarbes, hobiji. Ja tēvs un dēls interesējas par basketbolu, vienmēr var kopā paskatīties kādu spēli, apspriest aktualitātes. Jāatrod kaut kas kopīgs – kopā dziedāt, braukt ar riteni, spēlēt dambreti, galda spēles…
Ja būs kopīgas interesantas tēmas, kādā brīdī bērns pats sāks stāstīs par dienas notikumiem.
Padomi vecākiem skolas gaitu sākšanās laikā
- Domāt un runāt par skolu kā par labu, jaunu sākumu. Bērns uzzinās daudz jauna, interesanta, iegūs jaunus draugus. Ja radīsies kādas grūtības, ar tām varēs tikt galā.
- Sekot, lai bērns attīstās savā tempā, atbilstoši savām spējām un vajadzībām.
- Visi bērni ir mīlami, katrs ir atšķirīgs. Visiem nav jābūt vienādiem!
- Nesalīdzināt bērnu ar citiem. Salīdzināšana ir ļoti kaitīga.
- Stiprināt, attīstīt, palīdzēt atklāt bērna talantus.
- Uzslavēt par panākumiem. Neuzsvērt neveiksmes, bet palīdzēt ar tām tikt galā.
Vecākiem nevajadzētu censties būt perfektiem. Optimāli un veselīgi ir būt pietiekami labiem. Pietiekami labi vecāki bieži kļūdās, bet ir gatavi savas kļūdas labot. Viņi bieži nezina pareizās atbildes, taču vēlas mācīties.
(Materiāls veidots uz https://www.santa.lv/raksts/ieva/aktuali/padomi-vecakiem-gatavojot-bernu-skolas-gaitam-28335/ pamatā)
Priecīgas Lieldienas!
Glabāsim Lieldienu būtību sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseli tirdī,
Lieldienu Gaisma, lai atspīd arvien!
.jpeg)
.jpeg)
.jpeg)
Bērni piedalās projektā “Nākotnes Liepāja”
Radošuma dienu ietvaros notika projekts “Mana nākotnes pilsēta” – pasākums, kurā dažādu vecumu jaunieši un bērni radīja idejas par nākotnes risinājumiem Liepājas teritorijā.Projekta mērķis - iesaistīt Liepājas pilsētas bērnus un jauniešus pilsētas nākotnes vīzijas veidošanā.
PII ,,Stārķis” 7. grupas bērni piedalījās radošuma dienās "Nākotnes Liepāja".
Sadarbībā ar vecākiem, kuri aizveda savu bērnu un parādīja Liepājas Reģionālās Slimnīcas apkārtni, kā arī izmantojot interneta vidē pieejamos materiālus un foto attēlus, bērniem radās ideja, kā būtu iespējams labiekārtot slimnīcas apkārtni, kurā labi justos gan slimnīcā nokļuvušie bērni, gan pieaugušie. Radošuma dienās iesaistītie bērni nosprieda, ka slimnīcā nokļuvušiem cilvēkiem ir nepieciešams svaigs gaiss, vieta, kur mierīgi pavadīt saulainās un siltās dienas daļas, kuri drīkst, nedaudz izkustēties. Tādēļ bērni kopīgi ar grupas skolotājām radīja vīziju par to, kā varētu izskatīties atpūtas un pastaigas vieta slimniekiem.
Bērni izveidoja bērnu laukumu, laukumu pieaugušajiem, atpūtas vietu pie strūklakas un labiekārtoja aiz slimnīcas esošo mežu – izveidoja pastaigu takas un izvietoja gar tām soliņus, jo slimajiem cilvēkiem ir grūti noiet bez atpūtas lielus ceļa gabalus.
Bērniem ļoti patika iesaistīties radošajā procesā un priecājās par to, kas sanācis.
PII,,Stārķis”
7.grupas bērni no (5 – 7 gadus veci),
Skolotājas;
Jeļena Grickeviča, Edīte Otrupe
.jpeg)
.jpeg)
.jpeg)
Kur vērsties pēc atbalsta? Ja jūties nomākts vai satraukts - ieskaties!
Lai problēmas samazinātos, nevis kļūtu lielākas, ir vērtīgi to pamanīt laikus un meklēt atbalstu sarežģītos brīžos.
Kad Tev pašam domas sāk kļūt pārāk neskaidras vai emocijas pārāk nepatīkamas,
Bērna patstāvība. Kā to izdarīt?
Patstāvība nozīmē ne vien spēju rotaļāties vienam, bet arī vēlēties kaut ko citu nekā vecāki. Ģērbties un tīrīt zobus pašam, pat ja tas prasa piecas reizes vairāk laika, nekā mammai palīdzot. Patstāvība – tas nozīmē būt personībai, ar kuru apkārtējiem jārēķinās. Pat ja šī personība ir vien gadu veca.
Katrs bērns pēc dabas ir kārtīgs un ar vēlmi izzināt pasauli. Atbalstot šīs mazā cilvēka īpašības, mēs veicinām arī viņa patstāvības izaugsmi. Sākot jau ar rotaļāšanos. Lielākoties bērna mantiņas tiek turētas kādā kastē, grozā vai zemā plauktā. Kad mazais rotaļājas, ļaujiet viņam pašam izņemt mantiņas no vietas, kur tās glabājas. Bet, kad spēle beigusies, mudiniet paņemtās mantas nolikt vietā. Sākumā bērns to uztvers kā interesantu rotaļu kopā ar mammu. Bet pamazām tas pārvērtīsies par jauku ieradumu, kas pēc gadiem ļoti atvieglos mājinieku dzīvi.
Daudz grūtāka patstāvības stunda māmiņām ir ļaut bērnam pašam ēst. Tomēr arī tas ir svarīgi. Pirmos mēnešus šī mācību stunda katru reizi nozīmē lielu netīrību virtuvē un līdz ausīm nosmulējušos bērnu. Turklāt māmiņas bieži vien uztraucas, ka tādējādi bērns nepaēd. Šeit nu var līdzēt viltība, kamēr bērns pats mēģina karoti iedabūt mutē, mamma var palīdzēt pie ēdamā tikt ar otru, rezerves, karoti.
Līdzīgi ir ar ģērbšanos. Mammas, it sevišķi tās, kuras pēc dabas ir ātras, bieži vien nespēj sagaidīt, kamēr mazais pukstēdams un stenēdams 15 minūtes mēģina dabūt kāju bikšu starā. Bet svarīgi šo vēlmi nebremzēt. Ja šoreiz vienkārši nav laika, jo pastaigai jau saģērbts mazais brālis, kurš nemierīgi raud ratiņos, vai jūs abi kavējat autobusu, mēģini bērnam paskaidrot, ka šoreiz saģērbties palīdzēsi. Bet no rīta jaunais cilvēks drīkstēs ģērbties pats. Un tas arī jāievēro, pat ja ģērbšanās ilgst pusstundu un kādreiz apakšbikses tiek uzvilkta otrādi.
Patstāvības dīglis ir arī vēlme palīdzēt mammai un piedalīties ģimenes ikdienas darbiņos.
No rīta bērnam jāļauj palīdzēt mammai pagatavot brokastis – varbūt mazais var izrotāt brokastu omleti ar dillēm vai salikt jogurtā zemeņu ogas.
Kad mazgā grīdas, ja bērns vēlas, iedod viņam otru grīdas lupatu. Protams, ka sākumā šāda palīdzība lielo skatījumā sagādā vairāk skādes nekā labuma. Bet vēlāk tas atmaksāsies.
Atceries – lai bērns būtu patstāvīgs, viņam jābūt arī pārliecinātam par savām spējām. Tāpēc, kad mazajam kaut kas izdodas (pat tad, ja tev šķiet, ka ne pārāk labi), neaizmirsti laiku pa laikam viņu paslavēt.
Vēl viena lieta, ar ko vecāki bieži vien grēko, ir mazā patstāvības vēlmju ignorēšanu. Nez kāpēc lielajiem vienmēr šķiet, ka viņi zina, kā visas lietas jādara. Bet vai tā tiešām ir? Kad mazais zīmē, veido plastilīnu vai nodarbojas ar citu radošu darbiņu, vecākiem patīk pamācīt, kā pareizi jāzīmē cilvēks, kādam jāizskatās plastilīna zvēriņam utt. Ir labi bērnam parādīt, kā darbiņu var veikt, bet nevajag domāt, ka cilvēkam obligāti jāizskatās tā, kā to uzskatāt jūs. Ļauj bērnam būt radošam.
Esiet pacietīgie un nenobremzējiet sava bērna patstāvību, nepareizi izprotot viņa centienus. Katras māmiņas sirds atmaigst, kad bērns pirmo reizi pats mēģina pagatavot brokastis, lai pasniegtu tās mammai un tētim gultā. Bet ne visi vecāki spēj saprast mazā labos centienus, ja no rīta viņš piecēlies agrāk, lai mammas vietā pabarotu suni, bet kā barību četrkājainajam draugam izvēlējies jūsu sarūpētos, dārgos franču sierus. Tad nu bērns jāpaslavē par labajiem centieniem, vienlaikus paskaidrojot, ko nākamreiz darīt savādāk. Pirmās patstāvīgās gaitas
Trīs līdz četru gadu vecumā vairākums bērnu uzsāk pirmos patstāvīgos soļus, apmeklējot bērnudārzu. Jo vairāk mazais spēj parūpēties pats par sevi, jo vieglāk viņam būs iejusties jaunajā vidē. Lielākoties šai vecumā bērns jau māk ļoti daudz prasmju, bet nu var sākt izvēlēties, kuri darbiņi un pienākumi tam šķiet tīkami, bet kuri ir kā lieks apgrūtinājums, no kā labprāt izvairītos. Te nu vecākiem jākļūst viltīgiem. Piemēram, var piedāvāt darbu komplektu. Sakārto mantas un tad varēsi palīdzēt tētim remontēt istabu. Bieži vien kašķi ir no rītiem pirms bērnudārza apmeklējuma. Ja bērns atsakās ģērbties, var paskaidrot, ka šāda rīcība novedīs pie dārziņa kavēšanas. Un jāļauj arī bērnam izbaudīt, ko nozīmē nokavēt dārziņu. Tas pats attiecas uz ģērbšanos. Ja bērns lietainā laikā atsakās vilkt lietus jaku, ļauj viņam saģērbties pēc sava prāta un samirkt. Lai saprot, ka ierobežojumiem ir noteikts iemesls. Kļūdas, kuras nepieļaut:
- Nevērtē visus bērnus pēc vienas mērauklas. Katrs bērns ir unikāla personība, kas attīstās mazliet citādi nekā pārējie. Te svarīga loma ir bērna temperamentam, spējām un arī tavai audzināšanai. Vērtē bērna patstāvības izaugsmi, salīdzinot ar mazo pašu. Vai viņš ir iemācījies ko jaunu? Vai viņa patstāvīgo darbiņu saraksts ir kļuvis garākas nekā iepriekšējā mēnesī? Ja tā ir, viss notiek pareizi, pat ja kaimiņu Jānītis ir divus mēnešus jaunāks, bet prot daudz vairāk.
- Nejauc patstāvību ar bērna neieinteresētību apkārt notiekošajā. Dažkārt vecāki priecājas – kāds patstāvīgs bērns! Pats rotaļājas savā nodabā, netraucē vecākus. Bet patstāvība ir rīcības brīvība. Ja bērns ceļ lego pilis, veic ko radošu un ir ieinteresēts savā nodarbē, viss kārtībā. Bet jāsāk uztraukties, ja mazais apātiski braukalē mašīnīti uz priekšu un atpakaļ vienā vietā jau ļoti ilgu laiku.
- Ja bērns veic kādu jaunu darbību, ko vēl īsti neprot, viņam nedaudz jāpalīdz. Bet tas nenozīmē visu izdarīt bērna vietā. Palīdzi vien tad, kad tas tiešām nepieciešams vai bērns pats to lūdz.
- Nebremzē bērna iniciatīvu. Ja dodoties uz spēļu laukumu un bērns pa ceļam izvēlas paskraidīt pa celiņu pie kaimiņu mājas, atļauj. Ja vien tas ir droši, piedāvā bērnam izlemt, ko darīt pastaigas laikā.
- Neesi pārāk prasīga. Mammām un dažkārt tētiem bieži vien gribas, lai par bērna ienākšanu ģimenē liecina vien dīvāna stūrī sēdošs, saposts ziķeris. Bet bērns nozīmē arī zināmu nekārtību. Centies neapslāpēt bērna radošo iniciatīvu pat tad, ja tas izraisa haosu mājās. Brokastis gultā trīs gadus veca bērna izpildījumā var nozīmēt, ka pa ceļam līdz guļamistabai grīda būs nokaisīta ar siera gabaliņiem un durvju rokturis noķēpāts ar sviestainu roku. Bet vai tas viss nebūs tā vērts? Noslāpējot vēlmi darboties agrā vecumā, vēlāk nevaram gaidīt, ka bērns vēlēsies izrādīt iniciatīvu un patstāvību daudz svarīgākās lietās.
- Nebremzē bērnu. Bieži vien ar šo soli grēko pārāk piesardzīgas un bailīgas māmiņas. Ja katru reizi, kad bērns mēģinās pasākt ko jaunu – uzkāpt pa trepītēm spēļlaukumā, palīdzēt iesist naglu dēlītī tēvam vai pats uzsmērēt sviestu maizei, bērnu apsauksi, visdrīzāk iegūsi mazo, kurš neko nevēlas darīt pats, no visa baidīdamies. Bet vai tas ir mērķis? Mēģini atrasts balansu starp savām drošības prasībām un bērna vēlmi apgūt jaunas darbības.
(Pēc materiāliem no http://vecakosanas.espati.lv/index/view/raksts/PATSTAVIGS-berns—ka-to-IEMACIT-un-ko-labak-NEDARIT/id/1023/)
Ievietots 01.02.2021
Dizains: SIA "Dizainers", Izstrādātājs: Lauris Neimanis © LIP 2009